Vidējā alga 2015. gadā Norvēģijā

Laikam nedaudz aizrāvos ar šo tēmu, bet nu tēma ir ļoti būtiska tiem, kas domā turp pārvākties. Valsts ir pietiekami skaista un daudzveidīga, bet arī dārga (Oslo esot 4. vietā dzīves dārdzībā). Tad nu šoreiz par to, cik vidēji cilvēks saņem šajā ziemeļu valstī. Dati ir par 2015. gadu kopumā, vidēji.

summas norādītas NOK (Norvēģijas kronās)

Lieki teikt, ka pēc datiem vien jau redzams, ka vīrieši arvien pelna vairāk nekā daiļais dzimums.

Šeit jāpiemin vēl viena interesanta lieta - naftas un dabasgāzes ieguves jomā strādājošajiem algas arvien paliek visaugstākās šajā ziemeļu valstī. Vidēji 2015. gadā viens darbinieks saņēma aptuveni 803 600 kronas gadā. Ja skatās uz 2014. gadu, tad pieaugums mērāms 2.3 procentu jeb 18 000 kronu izteiksmē (gada laikā).

Tieši aiz naftas ieguves sfēras seko finansiālais sektors, kur vidējā alga 2014. gadā bija 734 500 kronu, plus 27 700 kronu pieaugums (3,9 procenti vairāk) nekā 2014. gada pārskatā.

Cipari ir iespaidīgi! Tomēr, algas un cenu attiecības, domājams, arī ir visnotaļ pārsteidzošas ja salīdzina ar kādu citu valsti, kur naftas un finansiālā sektorā nav tik izteikts pārsvars.

Vidējā alga aprūpes sfērā Norvēģijā

Ja jau reiz sāku par algām, tad nākamais raksts ir par to, cik pelna cilvēki, kas strādā aprūpes sfērā Norvēģijā. Privātais medicīnas darbinieks un aprūpes darbinieks. Norvēģijā šī sfēra ir ļoti populāra, jo ir ļoti liels pieprasījums pēc šāda veida speciālistiem un cilvēkiem, kas var uzņemties šādu darbu. Tas vairāk gan neesot darbs, bet aicinājums.

Vidējā alga pēc statistikas biroja datiem uz 2014. gada 1. oktobri bija 36 900 kronas mēnesī, kas bija par 600 kronām vairāk (jeb 1.7 procenti) nekā gadu iepriekš.

Zemāk tabulā atkal saliku datus.

Tabulā ir dati tikai par līgumā paredzēto stundu skaitu, neskaitot virsstundas.

Vidējā alga Norvēģijā celtniecībā stādājošajiem

Par un ap to, cik katrs saņem katrā profesijā, vienmēr ir bijusi zināma interese. Atradu internetā diezgan daudz jautājumus par to, cik ir vidējā alga Norvēģijā strādājošajiem, un nolēmu tuvāk papētīt un šādu tādu informāciju ielikt, ko nu varēju atrast.

Tad nu tā, vidēji cik pelna celtniecības jomā strādājošie Norvēģijā. Dati gan nav par 2015. gadu, bet ar tendenci tam, ka apjomi palielinās, palielinās arī objektu kopējās izmaksas, cenas par platībām, arī algas iet uz augšu. Algu indeksācijas apjomu gan vidēji grūti noteikt, bet vidēji tas ir par 5-20 kronām (atkarībā no profesijas). Nu vidēji.

Tātad, vidējā alga celtniecības jomā uz 2014. gada 1. oktobri Norvēģijā bija 39 500 kronas. Un šeit jāpiemin tas, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu, alga palielinājusies par vidēji 1 100 kronām.

Atšķiras arī, protams, izpeļņa no tā, cik daudz stundas strāda'ts jeb nodarbinātības veids: pilna laika vai nepilna (daļējs).

Šeit, lai vieglāk būtu saprast, ielikšu bildi, kur excel formā viss salikts pa sadaļām.

Roku darbs (meistari, nevis palīgstrādnieki) ir viena ļoti liela celtniecības daļa, kur vidējā alga mēnesī ir aptuveni 36 000 kronu. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu algas palielinājusies par 2.6 procentiem jeb 900 kronām (ja skatās uz 2013. gada oktobri).

Elektriķiem celtniecībā vidējā alga ir aptuveni 37 100 kronas mēnesī. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu (2013. gda oktobri), alga palielinājusies apr 3.6 procentiem jeb 1 300 kronām.

Galdniekiem vidējā alga ir aptuveni 33 300 kronas mēnesī; pieaugums par 1,2 procentiem jeb 400 kronām salīdzinot ar iepriekšējo periodu.

Ceļu būvē strādājošajiem vidējā alga ir 41 300 kronas mēnesī, pieaugums par 3,5 procentiem jeb 1 400 kronām salīdzinot ar iepriekšējo periodu.

Pārvācoties uz Norvēģiju

foto: jaxmov.com

Pārvācoties uz Norvēģiju no ārzemēm (piemēram, Latvijas). Te jāatceras viena nianse - cik ilgu laiku vēlamies palikt tur. Ja laiks, ko pavadīsiet Norvēģijā pārsniedz 6 mēnešus, ir jādodas uz valsts iestādēm un par to arī jāziņo (skatteetaten). Tas jāizdara ne vēlāk kā astoņas dienas pēc ierašanās valstī.

Ja valstī plānots palikt mazāk par sešiem mēnešiem, šī procedūra nav jāveic. Neskatoties uz to, vai palikšanas termiņš ir vairāk vai mazāk par sešiem mēnešiem, tā vai citādāk būs jādodas un jāpiesakās nodokļu kartei (adrese tīmeklī ), tāpēc, ka tā ir vajadzīga ikvienam, kas strādā šajā ziemeļu valstī. Ir noteikums vēl tāds, ka tiem, kas ierodas Norvēģijā ne no Eiropas Ekonomiskās zonas, tiek prasīts arī uzrādīt šeit dzīvesvietas adresi. Bet tas neattiecas uz latviešiem.

Mainot dzīvesvietu, par to ir jāinformē arī nodokļu birojs. Ja uz Norvēģiju pārcelsies visa ģimene, ne tikai viens tās dalībnieks, visiem kopīgi jāierodas uz skatteetaten biroju (var ierastie jebkurā no 42 ofisiem pa visu valsti, tas nebūt nav piesaistīts dzīvesvietai).

Līdzi jāņem derīga EEZ (eiropas ekonomiskās zonas) pilsoņa pase.

Kad pārvākšanās tiks oficiāli reģistrēta, persona par to tiks informēta ar vēstuli, kas izsūtīta caur pastu. Šeit der atcerēties, ka uz pastkastītes noteikti jānorāda savs vārds, uzvārds, lai pasts un vēstules (oficiālās, neoficiālās) sasniegtu adresātu. Pretējā gadījumā, var nākt saskarties ar situāciju, ka reģistrācija tiek atteikta, jo pastnieks nav atradis šādu personu norādītajā adresē un vēstule tiek nosūtīta atpakaļ kā bezadresāta sūtījums.

Vadītāja apliecība

foto:dailymail.co.uk

Atgādināšu tiem, kas pašlaik apsver domu par autovadītāja apliecības maiņu no Latvijas tiesībām uz Norvēģijas. Jā, ir ērtāk, bet... ir viens bet. Pēc CSDD nolikuma un likuma, noteikumiem, situācija ir tāda, ka ja būs Norvēģijas tiešibas, jaunu kategoriju LV kārtot nevarēs, piemēram, D, E. Norvēģijas tiesības LV darbojas, protams, bet kategoriju ar tām, jaunu, nokārtot nevarēs, vajadzēs likt par jaunu vadīšanas eksāmenu CSDD, lai atgūtu LV tiesības un tad varēs kārtot teorijas eksāmenu un vadīšanas eksāmenu konkrētajai, jaunajai, kategorijai.

Mainīt der tad, kad ir visas kategorijas un neko jaunu iegūt vairs nav vēlmes. Protams, norvēģiski kārtot tiesības ir diezgan pagrūti, pat paši norvēģi apjūk, neskatoties uz to, ka tā ir viņu dzimtā valoda.

Dokumentu nokārtošana

Visiem tiem, kas meklē informāciju par un ap Norvēģiju, ir iespēja daļēji, informāciju iegūt arī angliski. Oficiālā lapa kur meklēt informāciju, tomēr, lai vairāk ko pieteiktu vai izdarītu, vajadzēs jau būt kādam no Id - patstāvīgajam (sākas tieši tāpat kā pirmie cipari dzimšanas gadā, piemēram, 02112016), vai arī īslaicīgajam ID (viss tāpat, tikai pirmais cipars ir citādāks, piemēram 52112016).

Pieteikties pastāvīgajam ID var tikai tad, ja ir darba līgums (darba vieta). Kā pašnodarbināta persona patstāvīgo ID iegūt nevarēs. Nu šoreiz tikai īss info par šo lietu, kur meklēt nodokļu karti, adreses maiņa un pārējais. Ir dzirdēts, ka lietuvieši cenšas apkrāpt cilvēkus, prasot par dzīvesvietas maiņu 500 kronas, ko pats var izdarīt par... nu 50 kronām (stāvvieta + transports līdz tuvākajam ofisam).

Pašam būs lētāk un ātrāk, piedevām, personīgie dati netiks nodoti trešajām personām. Tāpat arīdzan atmaksas, nodokļu utt, pašam iesniegt būs ērtāk. Aiziet ar kolēģi (kurš labi runā norvēģiski vai angliski) būs labāk, ātrāk un ērtāk, nekā ņemties ar kaut kādiem kantoriem!

Maksas ceļi Buskerudas apgabalā

foto: dt.no/Per Gilding

Ikvienam ir zināms tas fakts, ka Norvēģijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, ir maksas ceļi. Par labiem ceļiem ir arī jāmaksā zināma nodeva, braucot pa tiem. Tagad jauninājumi ieviesti arī Buskerudas apgabalā (viens no tuvējiem apgabaliem Oslo).

Šī iniciatīva nenāk no pašiem iedzīvotājiem, bet gan no valsts ierēdņu puses. Tiek runāts, ka šāda veida jauninājumi un maksas ceļu ieviešana situāciju valstī tikai pasliktina, nevis uzlabo. Šeit jāņem vērā tas, ka maksas ceļi, braucot pa tiem, būs tā vai citādāk jāapmaksā. Daudziem tas liedz iespēju regulāri doties uz tiem veikaliem, kas bija iecienīti. Principā, tas veicina sava veida lokālu izolāciju, jo ir cilvēki, kas aizdomāsies, vai doties uz veikalu, kas atrodas maksas ceļa galapunktā, vai uz tuvāko, mazāk populāro veikalu pie mājām. Var jau būt, ka tā ir sava veida ierobežošana un pat diskriminācija, tomēr jāatceras, ka katra no tā sauktajām pašvaldībām (komūnām) pati regulē noteikumus, vai tā vēlas vai nē maksas ceļu ieviešanu sevis pārstāvētajā (kontrolētajā) teritorijā.

Ir bijušas daudzas apspriedes par šo tēmu, tomēr politiķi un Ceļu administrācija (CSDD Norvēģijā, faktiski) skaidri un gaiši paliek pie tā, ka maksas ceļiem ir jābūt un bez tiem nevar... nekādīgi.

Šāda situācija, ka vietējie politiķi atbalsta šo valsts pārvaldes izspiešanas shēmu, pastāv jau kopš 1986. gada, kad Bergenā tika ieviests pirmais šāda veida maksas, lokālais, ceļš. Ja politiķi būtu skaidri nostājušies cilvēku un viņu interešu pusē, šāda situācija nebūtu izveidojusies, bet, ir tā kā ir. Progress arī šeit, liekas, nav apturams.

DT.no uzdod jautājumu Norvēģijas valdībai: kā tas iespējams, ka Norvēģija pirms un pēc kara (līdz pat 80tiem gadiem), spēja būvēt ceļus, uzturēt tos, BEZ maksas ceļu ieviešanas? Tagad, kad valsts ir ekonomiski ļoti pacēlusies pasaules mērogā, bez maksas ceļiem šis pasākums vairs nav iespējams? KĀ tad tā?

Politiķi uz gandrīz visiem jautājumiem atbild izvairīgi, vien norādot, ka autobraucējiem ir jāmaksā par ceļiem, pa kuriem tie brauc.

Fakti ir tādi, ka Norvēģijas autovadītāji ik gadu samaksā aptuveni no 60-70 miljardus kronu valstij par ceļu izmantošanu (maksas ceļu tieši). Sanāk, ka tiek maksāts nodoklis, par to naudu tiek būvēti ceļi un atkal tiek maksāta nauda. Faktiski, tas ir nebeidzamais aplis, kurā vadītāji paši būvē ceļus par savu naudu un valsts.... nepiedalās nemaz!

Oriģinālvalodā raksts

Latvieši Norvēģijā

Secināju, ka daudziem vajadzīgs būtu šāds blogs, kur ir lietas un nianses par šo maģisko valsti un mūsu tautiešiem tajā. Tad nu apskatīt lapas, ik pa laikam un publicēt tulkotas ziņas būs viena no opcijām, ko centīšos uzturēt. Grūti teikt, cik tas labi un akurāti sanāks. Tāpat ir doma arīdzan tulkot šādus tādus likumus, jo cik esmu manījis, tad sociālajos tīklos daudzi pēc tiem prasa, tieši par šo valsti, bet informācija ir diezgan niecīga, kas pieejama tīmeklī. Protams, var tulkot izmantojot dažādus online tulkotājus, taču vairums no tiem dod tādu tulkojumu, ka tas vairāk der humora šovam, nevis reālam pielietojumam.

Ja ir vēlme pēc kaut kādiem specifiskiem rakstiem, tematiem, informācijas, atstājam komentāru, apskatīšos un centīšos palīdzēt. Ziņu sharēšana caur Google+ dod iespēju ziņu padot tālāk utt.

Jauku dienu!