Darba ņēmēja tiesības

Mums visiem ir tiesības, neatkarīgi no tā, vai esam darba ņēmēji vai devēji. Pa cik lielākā daļa uz Norvēģiju dodas kā darba ņēmēji, tad šoreiz par to, kādas tad ir oficiāli noteiktās normas, kas skar darba attiecības un kas vairumam, kā darba ņēmēju, ir dotas, uz ko jāskatās.

Darbalaiks.

Norvēģijā standarta darba nedēļa sastāv no 37.5 stundām. Neatkarīgi no tā, vai tās ir 5 dienas vai 6. Noteiktais vidējais ir 37.5, maksimāli var 40 stundas nedēļā strādāt, ja šis daudzums tiek pārsniegts, darba devējam ir jāmaksā līgumā noteiktā virsstundu maksa par katru stundu, kas pārsniedz 40 stundas. Vēl ir piezīme, ka vairāk par 9 stundām dienā, neskaitot pusdienu pārtraukumu (kas parasti ir 30 minūtes, tātad 9,5 stundas) strādāt nedrīkst. Nē, nu drīkst, bet tad tiek piemērota virsttundas maksa par katru nākamo minūti, nevis stundu pat. Vairumā gadījumu virsstundas likme tiek piemērota arī jau kopš tā brīža, kad darbinieks strādā vairāk kā 37.5 stundas.

Darba līgums un pienākumi.

Šim visam ir jābūt norādītam un atrunātam jau darba līgumā to parakstot. Jābūt skaidri un gaiši norādītam laikam, kad darbs sākas, kad ir pārtraukums un cik dienas jāveic darba pienākumi. Darba pienākumiem arī jābūt norādītiem, lai nesanāk tā, ka esat pieņemts darbā par ekspeditoru, bet veicat arī noliktavas pārziņa un autoiekrāvēja darbus par to pašu samaksu, nepildot savus tiešos darba pienākumus. Jāatceras, ka par katru profesiju ir cita samaksa, vismaz oficiāli. Protams, to īpaši ievērot negrib neviens un parakstīt vairākus līgumus arī ne, jo grāmatvedības dēļ parasti visi atsakās to darīt un sarunā mutiski, darīsi to un to papildus. Bet par samaksām parasti aizmirst un arī līgumā to neiekļauj, bet ja tas nav līgumā, tātad, šo darbu var izņemt no darba laika ārā un arī nemaksāt par to.


Atsaukmes lapa.

Katrs darbinieks var lūgt darba devēju sniegt rakstisku apliecinājumu tam, cik ilgi, kādus darba pienākumus viņš ir veicis. Tas ir kā apliecinājums tam, ka ja vēlāk iesniegsiet dokumentus uz līdzvērtīgu darbu vai darbu, kur vispār prasīs atsauksmes, šāds papīrs jums būs un varēsiet to iesniegt oficiāli bez jebkādiem traucēkļiem. Dažkārt šādas atsaukmes lapas, apliecinājumi, būtiski izšķir darba devēja vēlmi nolīgt to vai citu personu.

Atvaļinājuma nauda.

Papildus algai darbinieks saņem arī atvaļinājuma naudu, kas sastāda vismaz 10.2% no iepriekšējā gadā nopelnītās summas. Parasti pa arodiem šis procents atšķiras un gadu laikā tiek nedaudz palielināts. Ir dzirdētas arī 12.7% lielas atvaļinājuma naudas. Līgumā jābūt norādītam kad, kādā veidā šī summa tiek samaksāta.

Atvilkumi no algas.

Darba devējs nav tiesīgs atvilkt no algas neko, kā vien trīs lietas:

• nodokļus
• iemaksas pensijas fondam
• apdrošināšanas prēmijas un iemaksas arodbiedrību kasēs

Visus pārējos atvilkumus darba devējam ir jāsaskaņo ar darbinieku pirms notiek šo summu atvilkums no algas. PIRMS nevis pēc. Atvilkumi kas veikti bez darbinieka iepriekšējas piekrišanas skaitās prelikumīgi saskaņā ar Norvēģijas likumdošanu.

Apmācības.

Darba devējam ir pienākums sniegt apmācību un laiks, kas tiek izmantots apmācībai tiek ieskaitīts algoto stundu skaitā. Darba devējam darbiniekam ir jāapskaidro kā veikt darbu, kādi ir drošības pasākumi darba laikā un kādi ir noteikumi un likumi kas attiecas uz darba vietu un darba uzvedumu veikšanu.

Tāpat darba devējam ir jānodrošina viss darba drošībai nepieciešamais aprīkojums - aizsarķiveres, cimdi, zābaki, bikses un jebkas cits, kas nepieciešams tiešo darba uzvedumu veikšanai.

Atlaišana.

Darba devējs nevar darbinieku atlaist momentā un nolīgt citu darbinieku viņa vietā nākamajā dienā. Parasti atlaišanai ir jābūt ļoti labam iemeslam, piemēram, ja darbinieka nolaidības vai neizdarības pēc firmai ir radušies zaudējumi. Neskatoties uz iemesliem, darba devējam ir jāsniedz rakstisks atteikums par līgumsaistību turpināšanu, tāpat kā ja vēlaties no darba aiziet pēc paša vēlmes. Parasti pēc paša vēlmes ir jānostrādā vēl 14 dienas (attiecīgi ja līgums neparedz citādākus noteikumus). Atlūgums jāiesniedz rakstiski.

Virsttundas.

Virsstundas ir jēdziens, kas norāda uz to, ka darbiniekam jāveic savie tieši darba pienākumi pēc līgumā atrunātā laika. Piemēram, ja darba laiks ir no 9:00-15:30, un darbinieks strādā līdz plkst 17:30, tad 2 stundas skaitās kā virsstundas. Par šīm stundām pienākas 40% samaksa virs noteiktās standarta stundas likmes. Ja līgumā minēts, ka stundas likme ir 200 nok/h, tad par virsttundu darba devējam ir jāmaksā darbiniekam 200 nok + 40% = 280 nok/h. 

Pusdienas pārtraukums.

Darbiniekam pienākās pusdienlaika pārtraukums ja viņš strādā vairāk kā piecas ar pusi stundas dienā. Ja darba diena vidēji ilgst 8 stundas, tad jābūt vismaz 30 minūtēm pusdienu pārtraukumam. Ja darbinieks nevar doties pusdienu pārtraukumā, atstājot savu darba vietu, tad pusdienlaiks jāuzskata kā darbalaiks, par ko darba devējam ir jāveic apmaksa ierastās likmes samērā. Par pusdienlaiku jābūt norādei līgumā, pirms tā parakstīšanas.