Nodokļu atgriezšanas deklarācija Norvēģijā

foto: nextavenue.org (c)

Nodokļu deklarācijas iesniegšanas datums Norvēģijā ir 30. aprīlis. To izsūta vai nu elektroniski vai arī papīra formātā. Pārsvarā cenšas izsūtīt elektroniski uz digitālo epasta kastīti, kurai jāpiesakās, jāizveido, vai arī uz deklarēto adresi.

 Tiem, kas dzīvo Norvēģijā nesen, šī ir iespēja pirmos divus gadus atgūt 10% no samaksātajiem nodokļiem. Svarīgi šeit ir tas, ka ja deklarācija netiks aizpildīta un norādīti visi punkti, valsts izvilks vidējo no visām pozīcijām (default) un izmaksās naudu tāpat. Bet ja tā tiks rūpīgi aizpildīta, tad iespēja saņemt vairāk naudas.

Aizpildīt to var gan elektroniski, gan arī vecajā, rakstveidā. Jāņem vērā, ka ja aizpildīšana notiks elektroniski, tad nekur nebūs jādodas, bet ja rakstiski - jādodas uz tuvāko Skatt kantori.

Ārzemniekiem, kas strādā Norvēģijā, jāiesniedz forma, kas slēpjas zem saīsinājuma RF-1038. Šeit ir daudz dažādu pozīciju, kuras jānorāda, un tām jābūt arī ar pierādījumiem, jo nereti var tikt pieprasīti dokumenti, kas apliecina iesniegto datu patiesību.

Ja gadījumā atskaiti nevar iesniegt līdz 30. aprīlim, tad ir iespēja iepriekš pieteikties uz pagarinājuma laiku. Iesniegums par pagarinājumu (30 dienas jeb mēnesis), jāiesniedz līdz 30.aprīļa 24:00. Tad deklarāciju varēs iesniegt līdz 30.maijam 24:00.

Kādas pozīcijas jāaizpilda ir konkrēti atkarīgs no tā, kāda ir bijusi ikdiena pagājušajā gadā, kādi ieņēmumi gūti un kāds ir ģimenes stāvoklis. Latviski nodokļu atgriezšanas likumu gan neizdevās atrast, bet tomēr angliski cerams arī noderēs. Ar google tulkošanas palīdzību šo likumu var ļoti labi izprast un saprast, ko kur pildīt. Arī pati nodokļu deklarācijas aizpilde nav grūta.

Jāatceras pāris pozīcijas:

• cik reizes un ar ko ir veikts ceļs mājup (uz Latviju) - prāmis vai lidmašīna. Cik km vienā virzienā un atpakaļ ir prāmis, cik biļetes, maksas ceļi. Visas biļetes ieteicams noglabāt, ja nu gadījumā tās pieprasa.
• cik km ir veikts ceļš no mājām uz darbu, ikdienā. Šai pozīcijai gada laikā īpaši mainīties nevajadzētu ja vien netiek mainīta darba/dzīves vieta.

Tāpat deklarācijā jānorāda arī dažādas citas nianses, un to ir pietiekami daudz, bet galvenais ir neapjukt. Ja nepieciešama palīdzība ar aizpildīšanu, droši var sazināties ar mani, atstājot komentāru, kā ar Tevi sazināties. 

Bezdarbnieka pabalsts Norvēģijā

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu Norvēģijā, cilvēkam jāizpilda pāris prasības. Lai uz to pieteiktos, jābūt izpildītiem sekojošiem kritērijiem vai jāatbilst tiem:

• darba daudzums (darba stundu) daudzums tiek samazināts vismaz par 50 % (piemērs, iepriekš bija jāstrādā 40 stundas, bet tiek samazināts uz 20 stundām vai mazāk, nedēļā);
• pēdējā gada laikā ienākumu daudzums ir tikai 1,5 reizes lielāks par valstī noteikto minimumu (apzīmejas kā G) vai arī ir trīs reizes lielāks pēdējo trīs kalendāro gadu laikā;
• persona ir reģistrējusies kā darba meklētājs un aizpilda nodarbinātības karti ik pa 14 dienām;
• ir unikāls (patstāvīgs) darba meklētājs;
• ir legāls Norvēģijā iedzīvotājs.

Pastāv arī dažādi izņēmumi, kas saistās ar bezdarbnieka/pabalsta iegūšanu no NAV. Šeit iekļaujami tādi faktori kā 

• daļēja vai pilna atlaišana;
• bezdarbs sakarā ar uzņēmuma bankrotu;
• Norvēģijas iedzīvotājs strādās vai pārcelsies uz citu EEZ valsti (EEZ - Eiropas Ekonomiskā Zona);
• EEZ iedzīvotājs pārcelsies (vai strādās) Norvēģijā;
• nesen izbeidzis militāro dienestu (Norvēģijas militārajos spēkos).

Studenti un bērni nevar pieteikties bezdarbnieka pabalstam vai šāda tipa līdzīgai palīdzībai kas minēta nedaudz augstāk. Tomēr, ir arī izņēmumi šajā sakarā. Informācija norvēģu valodā pieejama sekojot šai norādei.

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, vispirms, kā jau minēts iepriekš, jāreģistrējas kā darba meklētājam (norāde uz norvēģiski esošu reģistrācijas lapu ). Ja nepieciešama palīdzība un ir kādi neskaidri jautājumi, saistībā ar reģistrāciju vai arī atbilstību, iespējams sazināties arī ar NAV zvanu centru, zvanot uz informatīvo tālruni 5555 3333 (no ārzemēm zvanot jālieto +47 priekšā vai arī 00 47).

Kolīdz tiks iesniegts pieteikums, būs nepieciešams arī iesniegt (elektroniski) dažādus dokumentus, kas apliecina to, ka persona atbilst tam, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Galvenie ir darba līgums, kurā redzams darba stundu daudzums un līguma darbības laiks, tāpat arī izziņa par patstāvīgu dzīvesvietu (ar adresi), ID (patstāvīgais) vai Dnumurs (īslaicīgais ID). Dokumentu nav daudz, bet ir svarīgi tos laikā nosūtīt, elektroniski pieliekot klāt pie sākotnējā iesnieguma. Der arī tad, ja tie tiek noskanēti vai nofotografēti ar telefonu, ar noteikumu, ka fotogrāfijas ir skaidri salasāmas un nav izplūdušas.

Ja pēc pieteikuma izskatīšanas NAV apstiprinās bezdarbnieka pabalsta izsniegšanu, tad tas tiks izmaksāts no tās dienas, kad pieteikums iesniegts sākotnēji (piemēram, iesniegts 5. janvārī, izskatīšana ilgst līdz 14 dienām, 20.janvārī atnāk atbilde, tad izmaksas būs kopš 5.janvāra).

Der atcerēties, ka pieteikties bezdarbnieka pabalstam arī ir sava nostāve jeb termiņš. Ieteicams pieteikties jau nākamajā dienā pēc līguma beigām vai arī tajā pat dienā, kad tiek zaudētas darba saistības. Maksimālais laiks, pēc kura drīkst pieteikties bezdarbnieka pabalstam kopš līgums beidzies (darba saistības, nodarbinātība) - 4 nedēļas. Pēc šī laika NAV var neizskatīt vai atteikt uzreiz bezdarbnieka pabalsta izmaksu.

Ja gadījumā darba devējs maksā atlaišanas pabalstu pats, pieteikties uz bezdarbnieka pabalstu arī nevar. To var darīt tikai pēc tam, kad pats darba devējs vairs nemaksā šo atlaišanas pabalstu. Ja gadījumā šāds pabalsts tiek maksāts, piesakoties uz bezdarbnieka pabalstu (to var darīt arī priekšlaicīgi, pirms beidzas izmaksas no bijušā darba devēja, ar noteikumu ka par šo laiku bezdarbnieka pabalsta nauda no NAv netiks maksāta) būs jāpievieno arī šī vienošanās (dokumentēta) ar norādi, kad tas sākas, un kad beidzas šīs izmaksas.

Firmas dibināšana Norvēģijā

Reģistrēt uzņēmējdarbību vai to uzsākt ir grūti visur. Citā valstī tas ir vēl grūtāk, jo reti kad jau nākas zināt visus likumus un nianses. Lai Norvēģijā uzsāktu kaut ko, vispirms ir jāsāk ar to, ka informācija pietiekamā daudzumā jāapgūst. Bet angliski informācijas ir diezgan pamaz jeb tā ir arī ierobežota. Pēc viena epasta, ko saņēmu, nolēmu censties nedaudz patulkot šo to un ielikt internetā, šeit, latviskotu versiju visam tam, kas likumiski rakstīts norvēģu valodā, nodokļu inspekcijas mājaslapā.

Oficiālā lapa

Šajā sadaļā ir šādas apakštēmas jeb iespējas, ko un kā uzsākt darīt:

• Merverdiavgiftsregistreret
• Melding til Enhetsregisteret og NAV Aa-registeret
• Bank
• Brønnøysundregistrene

Tātad, ko nozīmē katra no tām:

• pirmais no augstāk minētajiem ir izvēlne, kad tiek reģistrēts nodokļu (jeb PVN, Norvēģijā - VAT) maksātājs, kuram ienākumi/izmaksas 12 mēnešu periodā pārsniegs 50 000 norvēģu kronu.
• Paredzēta sadaļa, kurā iesniedz visus dokumentus tie, kas jau oficiāli skaitās kā darba devēji (uzņēmums, kuriem ir padotie jeb algoti strādnieki).
• Bankā pēc visu iepriekšējo jeb sākotnējo dokumentu nokārtošanas ir jāatver speciāls uzņēmuma konts, kurā tiek ieskaitīti un tiek operēts tikai ar firmai piederošo kapitālu.
• Pats pēdējais no pirmajiem soļiem: kad visi iepriekšējie dokumenti ir nokārtoti, tā sauktais uzņēmumu reģistrs piereģistrēs uzņēmumu un izsniegs individuālu uzņēmuma ID jeb kodu.

Principā, šie soļi ir svarīgi, lai ko uzsāktu, tomēr jāatceras, ka lai atvērtu firmai tās bankas kontu, vajadzēs vispirms 1, 2 un 4 soli, un tad atgriezties pie 3, jo tikai tad, kad firmai ir izsniegts tās unikālais ID jeb reģistrācijas nr, tikai tad banka spēs atvērt kontu uz firmas vārda, firmas vajadzībām.

Tāpat arī der atcerēties to, ka dažādās nozarēs ir vajadzīgas valsts izdotas speciālas atļaujas.Sīkāk par to var palasīt esošajā linkā, vien jāatceras, ka tur viss ir angliski, kas gan nebūs problēma vidējam uzņēmējam.

Tāpat arī Norvēģijā ir obligāta prasība, kā praktiski jebkur, lai uzņēmuma ienākumus/izdevumus aizpildītu grāmatvedis un iesniegtu attiecīgas atskaites. Nianses šeit ir vēl tādas, ka pirmkārt, informēt par to, kas ir firmas grāmatvedis var elektroniski, aizpildot šo veidlapu, un otrkārt - grāmatvedim vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējfirmai arī tas ir jāapstiprina, ka jā, mēs, es, esam/esmu tas, kas veiks šo darbu. Par to, kur iegūt grāmatvedības pakalpojumus arī uzzināt ir daudz iespēju. Firmas atšķiras gan cenu gan kvalitātes, gan arī ģeogrāfisko sektoru ziņā. Lieki teikt, ka firma otrā valsts galā diez ko operatīvi nespēs strādāt, ja starp abiem (grāmatvedis-firma) būs liels attālums. Lai arī mūsdienu tehnoloģiju laikmetā tā nebūt nav liela problēma, tomēr dažkārt tuvāk ir ērtāk loģisku apsvērumu pēc vien.

Tiem, kuriem jau ir skaidrs, ar ko tie nodarbosies, atliek vien izvēlēties to, kāda tipa uzņēmumu vēlas dibināt. Iespēju ir pietiekami daudz, un ir no kā izvēlēties. Sīkāk par šīm izvēlēm var uzzināt sekojot šai norādei.

Vispopulārākais, ar ko cilvēki uzsāk savu biznesu ir latviski tā dēvētais pašnodarbinātais. Sīkāk par to iespējams arī uzzināt sekojot šai norādei. Kādi ierobežojumi ir šim biznesa paveidam? Principā, ļoti minimāli, jo nav konkrēti daudz likumu, kas tos regulētu. Pirmais nosacījums - vismaz 18 gadu vecumu sasnieguša persona, jābūt Norvēģijā dzīvojošam (rezidentam) un jābūt arī iespējai norādīt kādu Norvēģijā esošu adresi.