Firmas dibināšana Norvēģijā

Reģistrēt uzņēmējdarbību vai to uzsākt ir grūti visur. Citā valstī tas ir vēl grūtāk, jo reti kad jau nākas zināt visus likumus un nianses. Lai Norvēģijā uzsāktu kaut ko, vispirms ir jāsāk ar to, ka informācija pietiekamā daudzumā jāapgūst. Bet angliski informācijas ir diezgan pamaz jeb tā ir arī ierobežota. Pēc viena epasta, ko saņēmu, nolēmu censties nedaudz patulkot šo to un ielikt internetā, šeit, latviskotu versiju visam tam, kas likumiski rakstīts norvēģu valodā, nodokļu inspekcijas mājaslapā.

Oficiālā lapa

Šajā sadaļā ir šādas apakštēmas jeb iespējas, ko un kā uzsākt darīt:

• Merverdiavgiftsregistreret
• Melding til Enhetsregisteret og NAV Aa-registeret
• Bank
• Brønnøysundregistrene

Tātad, ko nozīmē katra no tām:

• pirmais no augstāk minētajiem ir izvēlne, kad tiek reģistrēts nodokļu (jeb PVN, Norvēģijā - VAT) maksātājs, kuram ienākumi/izmaksas 12 mēnešu periodā pārsniegs 50 000 norvēģu kronu.
• Paredzēta sadaļa, kurā iesniedz visus dokumentus tie, kas jau oficiāli skaitās kā darba devēji (uzņēmums, kuriem ir padotie jeb algoti strādnieki).
• Bankā pēc visu iepriekšējo jeb sākotnējo dokumentu nokārtošanas ir jāatver speciāls uzņēmuma konts, kurā tiek ieskaitīti un tiek operēts tikai ar firmai piederošo kapitālu.
• Pats pēdējais no pirmajiem soļiem: kad visi iepriekšējie dokumenti ir nokārtoti, tā sauktais uzņēmumu reģistrs piereģistrēs uzņēmumu un izsniegs individuālu uzņēmuma ID jeb kodu.

Principā, šie soļi ir svarīgi, lai ko uzsāktu, tomēr jāatceras, ka lai atvērtu firmai tās bankas kontu, vajadzēs vispirms 1, 2 un 4 soli, un tad atgriezties pie 3, jo tikai tad, kad firmai ir izsniegts tās unikālais ID jeb reģistrācijas nr, tikai tad banka spēs atvērt kontu uz firmas vārda, firmas vajadzībām.

Tāpat arī der atcerēties to, ka dažādās nozarēs ir vajadzīgas valsts izdotas speciālas atļaujas.Sīkāk par to var palasīt esošajā linkā, vien jāatceras, ka tur viss ir angliski, kas gan nebūs problēma vidējam uzņēmējam.

Tāpat arī Norvēģijā ir obligāta prasība, kā praktiski jebkur, lai uzņēmuma ienākumus/izdevumus aizpildītu grāmatvedis un iesniegtu attiecīgas atskaites. Nianses šeit ir vēl tādas, ka pirmkārt, informēt par to, kas ir firmas grāmatvedis var elektroniski, aizpildot šo veidlapu, un otrkārt - grāmatvedim vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējfirmai arī tas ir jāapstiprina, ka jā, mēs, es, esam/esmu tas, kas veiks šo darbu. Par to, kur iegūt grāmatvedības pakalpojumus arī uzzināt ir daudz iespēju. Firmas atšķiras gan cenu gan kvalitātes, gan arī ģeogrāfisko sektoru ziņā. Lieki teikt, ka firma otrā valsts galā diez ko operatīvi nespēs strādāt, ja starp abiem (grāmatvedis-firma) būs liels attālums. Lai arī mūsdienu tehnoloģiju laikmetā tā nebūt nav liela problēma, tomēr dažkārt tuvāk ir ērtāk loģisku apsvērumu pēc vien.

Tiem, kuriem jau ir skaidrs, ar ko tie nodarbosies, atliek vien izvēlēties to, kāda tipa uzņēmumu vēlas dibināt. Iespēju ir pietiekami daudz, un ir no kā izvēlēties. Sīkāk par šīm izvēlēm var uzzināt sekojot šai norādei.

Vispopulārākais, ar ko cilvēki uzsāk savu biznesu ir latviski tā dēvētais pašnodarbinātais. Sīkāk par to iespējams arī uzzināt sekojot šai norādei. Kādi ierobežojumi ir šim biznesa paveidam? Principā, ļoti minimāli, jo nav konkrēti daudz likumu, kas tos regulētu. Pirmais nosacījums - vismaz 18 gadu vecumu sasnieguša persona, jābūt Norvēģijā dzīvojošam (rezidentam) un jābūt arī iespējai norādīt kādu Norvēģijā esošu adresi.